Ziņas

Valsts izdevumu konsolidācija nedrīkst notikt uz nodokļu paaugstināšanas un sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupu rēķina. Strukturālās reformas līdz šim notikušas lineāri, bieži mehāniski un gausi, līdz ar to gaidīto 250 miljonu vietā valsts budžeta izdevumi ir jāsamazina vēl par tādu pašu summu.

Valsts budžeta plānošana vidējā termiņā un ilgtermiņā

Valsts budžeta konsolidācija ir jāveic kopā ar valsts budžeta vidējā termiņa plānošanu. Budžeta izdevumu ilgtermiņa plānošana sniedz būtiskus ieguvumus ne tikai pašai valsts pārvaldei, bet arī var tikt interpretēta kā svarīgs signāls privātajam sektoram par valsts attīstības tendencēm. Uzņēmējiem būs iespēja veidot savas prognozes par nākamo gadu attīstību, ņemot vērā plānotos valsts izdevumus dažādu nozaru un aktivitāšu griezumā.

Strukturālās reformas

Kā zināms, kopējais valsts izdevumu apjoms sastāda vairāk nekā 30% no iekšzemes kopprodukta, tāpēc tas var būtiski ietekmēt arī valsts ekonomikas attīstības tempus un ietekmēt tautsaimniecības nozaru struktūru. Ņemot vērā, ka valsts vislielākie izdevumi ir tādās jomās, ka izglītības, veselība un sociālā drošība, tās attiecīgi arī būtu jomas, kuras sagaida vislielākās reformas. Publiskai administrācijai jāspēj strādāt efektīvi un saimnieciski ar tai pieejamajiem resursiem nozaru pārvaldībai, sniedzot pakalpojumus tiem, kas ir sociāli vismazāk aizsargāti un no kuriem ir atkarīga ekonomikas atveseļošanās.

Lai konsolidācija būtu sekmīga, valdībai ir jāturpina strukturālās reformas, balstoties uz funkciju auditu ziņojumiem, kas tiek gatavoti no Valsts Kancelejas koordinētā un vadītā Funkcionālā audita grupu sadarbības rezultātā ar ministrijām. Izpratnes rašanās par valsts un pašvaldību funkcijām dos lielāku iespēju valstij apzinātie, kuras ir tās darbības jomas, kas ir būtiskas sabiedrībai un kas ir tās funkcijas, kuras ir iespējams veikt efektīvāk vai nodot privātajam sektoram. Ministrijām jāvērtē funkcijas ne tikai vertikāli, bet arī horizontāli starp ministrijām un institūcijām, tādā veidā padarot valsts pārvaldi centralizētāku un elastīgāku, veidojot sadarbību un iekšējo resursu konsolidāciju.

Funkciju audits faktiski ir tikai pirmais solis šajā procesā. Tas arī ir pamats, kas ļauj turpmāk valsts pārvaldei koncentrēties nevis uz līdzekļu mehānisku „apgriešanu”, bet gan uz pieejamo resursu saimniecisku un efektīvu izmantošanu. Iekšējo resursu konsolidācija var būt arī izaugsmes pieeja un ekonomiskās aktivitātes instruments, vairāk iesaistot privāto sektoru funkciju veikšanā un ES fondu apgūšanā.

Nodokļu politika

Paaugstinot nodokļus, izdevumu konsolidācija notiks uz ekonomikas atveseļošanās rēķina, apliecinot valsts pārvaldes mazspēju un politiskās gribas trūkumu. LDDK jau vairākkārtīgi ir aicinājusi pilnveidot Nodokļu un nodevu pamatnostādnes attīstību ilgtermiņā, tā nodrošinot prognozējamu un reģionā konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmēji vēlas skaidrus signālus par to, ka budžeta līdzekļu trūkuma apstākļos lielāka uzmanība (no represīvā viedokļa) tiks pievērsta tiem, kas izvairās no nodokļu nomaksas, nevis tiem, kas cenšas godīgi tos maksāt.

Valsts nodokļu ieņēmumu samazinājums ir daļēji izskaidrojams arī ar ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugumu. Tas rada papildus grūtības konkurences cīņā tiem uzņēmumiem, kas godīgi maksā nodokļus. Tāpēc no valsts institūciju puses sagaidām aktīvāku rīcību identificējot un ierobežojot izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Nedrīkst rasties situācija, ka nodokļus maksājošs uzņēmums nokļūst neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar nodokļu nemaksātāju. Tādā veidā varam tikai turpināt graut valsts finansiālo stabilitāti un kropļot konkurenci.

LDDK aicinājums Saeimai

2010.gada 22.aprīlī partneri -  LDDK, LBAS, LPS, LTRK un LZA vienojās par kopīgu redzējumu “Latvijas organizētās pilsoniskās sabiedrības attīstības un krīzes pārvarēšanas redzējumu Latvijas atjaunotnes divdesmitgadē. Mērķtiecīgi investēt un mainīt ekonomikas vidi, nodrošinot darba vietas, privātā kapitāla piesaisti un IKP pieaugumu!” , kuram aicināja pievienoties arī politiskās partijas, nevalstiskās organizācijas un Latvijas iedzīvotājus. Šajā redzējumā tika uzsvērts, ka sabiedrībai ir jāsaņem skaidra atbilde, ar kādiem paņēmieniem radīsim pamatu Latvijas ģimeņu labklājības uzlabošanai un kā panāksim pagriezienu no bezcerīgas ekonomikas lejupslīdes un stagnācijas uz reālu situācijas uzlabojumu. Jāsniedz ziņa tiem, kas grasās pamest Latviju, ka viņiem Latvijā ir izaugsmes iespējas.

Partneri par galveno prioritāti turpmāk aicina izvirzīt līdzšinējo krīzes pasākumu sabalansēšanu ar tautsaimniecību stimulējošiem, konkurētspēju veicinošiem un iekšējo tirgu nostiprinošiem pasākumiem.

Prioritāro pasākumu kopums:

1)    Grozīt valsts budžeta un finanšu vadības principus, tiesību aktos nostiprinot un ar 2011.gadu praktiski ieviešot Latvijā vidēja termiņa budžetu pēc ES budžeta parauga, vienlaikus nodrošinot stingrus fiskālās disciplīnas pasākumus, kas vērsti uz valsts budžeta un ES finansējuma efektīvu un caurspīdīgu izlietojumu vienotu valsts attīstības mērķu sasniegšanai;
2)    Īstenot tūlītējus mērķtiecīgus pasākumus, lai 2011. un 2012. gadā apgūtu ES fondu līdzekļus iespējami lielā apjomā, prioritāri izmantojot visus Latvijas rīcībā esošos resursus šī mērķa īstenošanai;
3)    Negaidot Saeimas vēlēšanu iznākumu, nekavējoties atsākt tādu strukturālo reformu īstenošanu, kas vērstas uz valsts pārvaldes efektivitātes palielināšanu un mērķtiecīgu tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanu.

Budžeta izdevumu optimizācija un valsts/pašvaldību funkciju pārskatīšana dod iespēju veidot publisko pārvaldi, kas balstās uz labas pārvaldības principiem un kalpo uzņēmumu konkurētspējas un iedzīvotāju labklājības līmeņa atjaunošanai. Daudzi privātā sektora uzņēmumi pārmaiņu vadības procesus uzsāka jau ekonomikas ‘’pārkaršanas priekšnojautās’’ –- 2008.gada pavasarī. Ir pienācis laiks šo procesu reāli uzsākt arī publiskajā pārvaldē.

Par LDDK
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija Latvijā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK ir sociālā dialoga partneris valdībai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, ved sarunas ar valsts un pašvaldību institūcijām, apvieno vairāk kā 58 nozaru, profesionālās un reģionālās uzņēmēju biedrības un darba devēju organizācijas, kā arī vadošos uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem, - kopumā vairāk kā 5000 darba devējus. LDDK biedri nodarbina virs 37% no nodarbinātājiem Latvijā.
    
Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.   

Sīkāka informācija www.lddk.lv   


Agnese Alksne, LDDK korporatīvās pārvaldes eksperte

Pavisam Komentāru : 6
Vārds: