Notiek pirmā „Atvērtas pārvaldības partnerības” iniciatīvas darba grupas sanāksme / Ziņas

Ārlietu ministrijā 6.janvārī norisinājās pirmā „Atvērtas pārvaldības partnerības” iniciatīvas darba grupas sanāksme, lai izvērtētu Latvijas prioritātes „Atvērtas pārvaldības partnerības” iniciatīvas ietvaros un noteiktu turpmāko virzību.

Sanāksmes dalībnieki vienojās par prioritārām vadlīnijām, kas atspoguļo „Atvērtas pārvaldības partnerības” mērķus un kuru ietvaros tiks izstrādāts Latvijas Nacionālais rīcības plāns. Izvirzītās prioritātes ietver valsts pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanu, sabiedrības un nevalstisko organizāciju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā, korupcijas ierobežošanu, kā arī principa „open data” jeb informācijas un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanas sabiedrībai iedzīvināšanu.

Latvijas Nacionālā rīcības plāna izstrādē paredzēts iesaistīt arī katras nozaru ministriju sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas.

Saskaņā ar Ministru Kabineta 13.decembra lēmumu darba grupas vadītājs ir Ārlietu ministrijas 2.Divpusējo attiecību departamenta direktors Rihards Muciņš, tās sastāvā ir pārstāvji no visām Latvijas ministrijām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Sanāksmē piedalījās arī Valsts Kancelejas pārstāvji.

Šogad no 16. līdz 18.aprīlim paredzēts otrais „Atvērtas pārvaldības partnerības” samits, kas risināsies Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā. Pirmajā samitā piedalījās Latvijas prezidents Andris Bērziņš un notika pagājušā gada septembrī Ņujorkā.

Iesaistoties iniciatīvā Latvija atzīst par sev saistošiem „Atvērtas pārvaldības partnerības” mērķus, kas ir labas pārvaldības veicināšana starptautiskā līmenī, tajā skaitā sekmēt sociālo pakalpojumu pieejamību, mazināt korupciju, nodrošināt budžeta līdzekļu izlietojuma caurskatāmību, uzlabot sabiedrisko un vides drošību, kā arī veicināt valsts varas dialogu ar pilsonisko sabiedrību.

Iniciatīvu uzsāka Apvienotā Karaliste, Norvēģija, ASV, Brazīlija, Indonēzija, Meksika, Filipīnas, kā arī Dienvidāfrika. Iniciatīvai šobrīd ir pievienojušās vairāk nekā 50 pasaules valstis, tostarp Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Somija.