Ziņas

Š.g. 23. janvārī Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padome, kurā tika izskatīts Baltkrievijas uzņēmēju un uzņēmumu saraksts, pret kuriem potenciāli vērst sankcijas. Latviju ES Ārlietu padomē pārstāvēja ārlietu ministrs E. Rinkēvičs ar Ministru kabinetā un Saeimas Eiropas lietu komisijā apstiprinātu Latvijas pozīciju, kurā netika ņemti vērā starpvalstu ekonomisko attiecību ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību argumenti.

ES Ārlietu padomē tika pieņemts lēmums: „[..] kritēriju paplašināšana, ierobežojošus pasākumus attiecinot uz tām personām un organizācijām [...], kas ir atbildīgas par būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem vai represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju, vai kas atbalsta vai gūst labumu no Lukašenko režīma” (LDDK ES Ārlietu padomes preses ziņas tulkojums). ES sankciju piemērošanas gadījumā iespējama uzņēmēju privāto un ar tiem saistīto uzņēmumu aktīvu iesaldēšana un ceļojumu aizliegums.

Par spīti vairāku nozaru ministriju, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) aktīvai darbībai pret šādas pozīcijas apstiprināšanu, kopīgie argumenti, t.sk. uz attiecīgo brīdi pieejamie dati, netika ņemti vērā. LDDK no Ārlietu ministrijas nav saņēmusi informāciju par ES Ārlietu padomes sanāksmes rezultātiem un jautājuma tālāko virzību, lai arī LDDK ir uzrādījusi aktīvu interesi par šo jautājumu kopš 2011. gada vasaras.

LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Atbalstot ekonomisko sankciju piemērošanu pret Baltkrieviju, Latvija nav paudusi politiski atbildīgu un tālredzīgu nostāju. Vēl 2011. gada nogalē Latvijā notikušās Latvijas – Baltkrievijas 7. Starpvaldību komisijas ekonomiskās un zinātniski – tehniskās sadarbības jautājumos ietvaros puses vienojās turpināt attīstīt starpvalstu ekonomiskās sadarbības potenciālu. Latvijai, ņemot vērā tās ģeogrāfisko stāvokli un ārējās tirdzniecības apgrozījumu ar Baltkrieviju, ES jāiestājas par savu interešu aizstāvību!”

Latvijas – Baltkrievijas Lietišķās sadarbības padomes līdzpriekšsēdētājs Aivars Ločmelis: „ES sankciju gadījumā cietīs Latvijas uzņēmumi, kas darbojas Baltkrievijā, un Latvijas – Baltkrievijas kopuzņēmumi. Pastāv risks Latvijai zaudēt eksportspēju uz šo valsti un līdz šim ieguldītās investīcijas. Latvijai kā Baltkrievijas kaimiņvalstij ir dabiskās priekšrocības šajā tirgū, tāpēc tajā darbojas atsevišķi lieli uzņēmumi, kas nodrošina lielāko daļu savstarpējās tirdzniecības bilances. Katra šāda uzņēmuma zaudējums ietekmētu Latvijas tautsaimniecību gan tiešā veidā, radot zaudējumus un apdraudot turpmāku uzņēmuma dzīvotspēju, gan arī netiešā veidā, negatīvi ietekmējot nākotnes tirdzniecības bilanci.”

LDDK uzskata, ka potenciālu ES ekonomisku sankciju piemērošana pret Baltkrievijas uzņēmējiem neveicinās attīstības procesus valstī, un uzsvēra, ka tikai divpusēja un daudzpusēja tirdzniecība starp valstīm kopā ar pilsoniska rakstura aktivitātēm ir veids, kā stiprināt uz savstarpējo sapratni orientētas attiecības.

LDDK aicina nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Lai tiktu identificētu potenciālo ierobežojumu tiešo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, jebkādus piedāvātos uzņēmēju un uzņēmumu sarakstus, pret kuriem tiek apsvērtas sankcijas, saskaņot ar LDDK un Latvijas – Baltkrievijas Lietišķās sadarbības padomi.

Saskaņā ar statistiku:

-    Baltkrievija ir otrā lielākā Latvijas sadarbības partnere transporta jomā un tai ir nozīmīga loma kravu tranzītā no Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas un citām valstīm. Caur Latvijas ostām vidēji gadā tiek pārvadāts apmēram 9 milj. t. Baltkrievijas kravu.

-    2010. gadā Latvijas un Baltkrievijas valstu tirdzniecības apgrozījums bija 653,2 milj. EUR, ierindojot Baltkrieviju 2. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā ārpus ES (8. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū kopumā) un sastādot 3,6% no kopējā apgrozījuma.

-    2010. gadā Latvijas pakalpojumu eksports veido 8,1% no Latvijas kopējā eksporta (133 082.4 tūkstoši LVL apmērā), ierindojot Baltkrieviju 4. vietā Latvijas kopējā eksportā un veido 19.1% no Latvijas eksporta uz trešajām valstīm, ierindojot Baltkrieviju 3. vietā no Latvijas trešo valstu eksporta.

-    Latvijas pakalpojumu tirdzniecības dinamika ar Baltkrieviju savu pieaugumu ir piedzīvojusi tieši 2010.gadā (189, 24 mlj EUR 2010.gadā). Naftas produktu tranzīts uz Baltkrieviju ir pieaudzis 295,8 reizes (0,78 milj.tonnas), salīdzinot ar 2009.gadu.

-    Kopējais pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms, ieskaitot tranzīta pārvadājumus caur Baltkrievijas teritoriju, 2010. gadā bija 25,25 milj. tonnu.

-    2011. gada 9 mēnešos Latvijas preču un pakalpojumu tirdzniecība ar Baltkrieviju sastāda 166,3 milj. EUR no kopējā eksporta, ieņemot 12. vietu Latvijas kopējā eksportā.  

-    2011. gada 9 mēnešos Latvijas investīcijas Baltkrievijā sastāda 15,7 milj. LVL jeb 3,4% no Latvijas kopējām investīcijām, ierindojot Baltkrieviju 10. vietā Latvijas kopējās investīcijās un sastāda 6,4% no Latvijas investīcijām trešajās valstīs, ierindojot Baltkrieviju 6.vietā Latvijas investīcijā trešajās valstīs.

Pavisam Komentāru : 1
Vārds: